Zinātne nodarbojas ar objektiem amatus laika sprīdi spēku darbībā kā funkciju apraksts. Daudzi mehānikas likumi tika atzīta vismaz sākumā laika teorēmas (287? –212 b.c.). 1638, Galileo apgalvoja, dažu pamatjēdzienu mehānika un 1687, Izaks Ņūtons publicēja viņa Principia, kas rada kustības pamatlikumi, gravitācijas likums ir pastāvējis, plūdmaiņu teorija un teorijas par saules sistēmas. Šis monumentāls darbs un rakstiem j. d'Alembert, j. l. Lagrange, p. s. Laplace, un citi astoņpadsmitajā gadsimtā ir atzītas par klasisko darbu mehānikas jomā. Kopīgi tie kalpo kā bāzes pazīstams kā klasiskā mehānika, vai Ņūtona mehānikas plaša joma. Šajā jomā nav aptvertu vairāk nesenajiem notikumiem, mehānika, piemēram, statistikas, relativistic, vai kvantu mehānika.